Foto arhīva izmantošanas nosacījumi

2014.12.04

    Ļoti bieži sarunās ar mēdiju,pašvaldību vai citu iestāžu darbiniekiem nākas regulāri atkārtot vienas un tās pašas lietas. Tāpēc pieļauju,ka varbūt ir jēga izklāstīt biedrības'' Atceries Latvija'' arhīva vizuālā materiāla lietošanas nosacījumus.

  Visam pamats ir biedrības statuss,tā ir BEZPEĻŅAS organizācija ar visām no tā izrietošajām Valsts likumos un normatīvos noteiktajām sekām.Respektīvi,mēs negūstam peļņu vai ienākumus no jebkādām aktivitātēm un finansējumu varam saņemt tikai ziedojumu veidā,kuru atkal varam izlietot tikai likumā noteiktā kārtībā( tas ir biedrības attīstībai,ar atskaitēm u.t.t.) Biedrībai NAV interesants nekāda veida nelikumīgs vai ''pelēks'' bizness. 

Kā iegūt izmantošanas atļauju materiālam,kas jūs ieinteresējis?

Pirmkārt der zināt,ka viss materiāls,kāds tur jau ir-ir kāda cita pasūtījums. Tas var būt Valsts KinoFotoFono dokumentu arhīvs,kāds kultūras nams vai pašu bierības fotogrāfu iniciatīva. Tas arī nozīmē to,ka kaut kam BEZ MAKSAS tikusi veikta datu ieguve(fotogrāfēšana,filmēšana),šo materiālu apstrāde,arhivizēšana un vajadzības gadījumā arī publicēšana un nosūtīšana Valsts arhīvam. Par cik vēstures datu ieguvēja iespējas ir plašākas,nekā mēdijiem,daļa bilžu nekad netiks publicētas vai eksponētas izstāžu veidā. Ja notikumu organizētājiem vai dalībniekiem ir interese,bez maksas tiek atdots iegūtais materiāls web formātā (900pikseļi pa garo malu)ar biedrības logotipu,kurus nemainītā veidā drīkst brīvi izmantot.

  Rezumējot-visvienkāršākais mēdijiem vai iestādēm sadarboties ar biedrību ir:

  1. Izdomāt,kādu pasākumu ,notikumu vietu vai procesu grib fiksēt.

  2. Izlemt cik un kāda satura attēli ir vajadzīgi(kaut vai aptuveni).

  3. Laicīgi sazināties ar biedrības pārstāvjiem un koordinēt darbības.

 Tikai tāda secība dos jums vēlamu un garantētu rezultātu. Tad var skatīties,kur rast finansējumu realizācijai. Ir lietas,kuras mums pašiem šķiet ļoti  interesantas,tādās reizēs mēs sedzam izdevumus no sava privātā budžeta,ir gadījumi,kad tas nav iespējams un ir jāmeklē tie ziedojumi. Mūsu uztverē nav tādas lielās vai diženās vēstures. Katram novadam,pagastam tā ir sava un VIENĪGĀ. Tas,ka mēs pašu bildēšanu veicam bez maksas, NENOZĪMĒ ,ka materiāls ir bezvērtīgs . Gluži pretēji,zināmā mērā vairumā gadījumi tas ir unikāls. Tāpēc to trīs augstākminēto punktu  ievērošana  ir tikai korekta attieksme pret līdzcilvēkiem, sevi un laikmetu.


   Iespējams visu rakstīto der vēl pakomentēt sīkāk. Viss šis saits un lielākā daļa no www.Latvianstories.com satura ir radies biedrības ''Atceries Latvija'' ietvaros. Savulaik funkcionāri,precīzāk kursu pasniedzēji ,kuri skaidro, kā rakstīt projektus Eiropas Sociālajam,Eiropas Reģionālajam attīstības fondam ,nevarēja saprast,kur bizness vai āķis mūsu darbībai. Paliels izbrīns bija,kad saprata mums biznesa NAV. Bet tas nenozīmē,ka nav izdevumu. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini,vadmotīvs ir patriotisms situācijā ,kad valsts un novadu vēsturiskais materiāls masveidā iet zudumā. Ārzemju analogi projekti izmaksā simtus tūkstošus eiro,bet tas ir pie nosacījuma,ka ir izpratne valstiskā līmenī. Šajā gadījumā es un mani kolēģi tikām lietojuši savus privātos līdzekļus,lai izveidotu uzskates līdzekli,kā tādas lietas top kaut vai novadu līmenī. Kā pozitīvus piemērus var minēt Ķeguma pašvaldību,kuras ziedojums ļāva iegādāt rāmjus bilžu taustāmai izlikšanai novada tautas namos. Lielvārdes artava deva iespēju kaut nedaudz kompensēt nolietotās tehnikas klāsta atjaunošanu. Kopumā tā būtu niecīga daļa no darbības laikā JAU izlietotajiem tūkstošiem eiro un neskaitāmajām stundām darba.Tāpēc nevaram būt diezko atsaucīgi,kad kāda finansēta(!) iestāde vai redakcija mēģina lāpīt savu mazspēju vai neizdarību diedelējot kaut kādās kolhoznieku tradīcijās:''Jums tur bildītes bija,vai nevar kaut ko sarunāt ''na haļavu?''

   Neskatoties uz teiksim tā-diezgan padrūmu realitāti,mēs saglabājam optimismu un bez nopietniem iemesliem neatsakām nevienam gribētājam, ko piefiksēt.

Комментарии: 0