Mazo mākslinieku izstāde

2014.03.14

   Šodien jauka saulaina brīvdiena. Īstenībā jau it kā darba bija jābūt jūrai,bet ieinteresētajai pusei tāds dīvains priekštats par fotogrāfiju-respektīvi,varu atļauties darīt SEV aktuālas lietas. Tādās reizēs parasti monopoltiesības uz tēta izmantošanu pievāc meitiņa. Arī šodien. 

    Pa ceļam uz flautas nodarbību atceros,ka kaut kur manīju uzrakstu par Jumpravas mākslas skolu audzēkņu izstādi. Tas man noteikti jāredz. Jāāāā,tur viņa ir-visas pirmā stāva fuajē zāles sienas pilnas. Īpaši nevilcinoties sabildēju un te nu tās varēs skatīt visi,kam klātienē nesanāks.

   Nelielai atkāpei...

Daudzus gadus pats faktiski esmu dzīvojis ar zīmēšanai piemērotu rīku rokā.Zīmēju savulaik kaut ko KATRU dienu.Šausmīgi patika,neskatoties,ka par bilžu saturu savulaik esmu ticis kā slavēts tā pelts. Arī lamāts un no čekistiem rāvies pa mizu par necieņas izrādīšanu pret partiju un vadoņiem :) Daži no lamātājiem tagad ir kļuvuši par LATVIEŠU kultūras darboņiem. Gribās jau būt saulītē...gribās ,lai ar zem kādiem karogiem.

  Nezin ,ko tagad māca pedadogi,bet toreiz valdīja uzskats,ka zīmēšana tāpat kā citi mākslas veidi ,kuri saistīti ar roku un pirkstu kustībām veicina prāta attīstību. Tāpēc vēlāk,kad auga mani puikas,labprāt piedalījos un palīdzēju viņiem zīmēt vai krāsot. Tā ir vesela sirsnīga izrāde,kā mazie ķipari veido bildi. Tur piedalās viss:acis ,rokas,lūpas. Mazie izdzīvo savu mākslas darbu ar ķermeni un prātu.

  Ir vēl viena lieta,man lielā mērā piemīt autoritāšu aklums. Ja es neizprotu pasaulslavenu megastāru kaut kādu teiksim -kubistu,man viņš ir nulle. Un otrādi,vērojot bērna rociņas veidotās līnijas ar visiem neveiklajiem triepieniem un dažreiz klekšiem ,varu tapt aizkustināts līdz sirds dziļumiem. Tāpēc nedaudz izbrīnīja izstādes anonimitāte. Pa manam mazie censoņi ir pelnījuši ne tikai atzinību,bet arī publicitāti. Viņu veikums ir ne mazāk dižens,kā jebkuri citi. Palūgšu-varbūt vēlāk pasniedzēja padalīsies ar autoru vārdiņiem .

:)

Vēlāk apstrādājot bildes,klausījos Celine Dion un domāju vēl par kādu lietu. Man diezgan bieži sanāk tieši vai pastarpināti piedalīties dažādās pagasta aktivitātēs. Aptuveni zinu kādas emocijas mutuļoja teiksim folkloras kopu vai amatierteātru skatēs. Bet vietējie ziņu saiti un portāli ir kā afišu stabi-nē ,pat kā KAPAKMEŅI. Bezkaislīgi,auksti:''Tas,tad tur....''

Drausmīgi. Es apskaužu tajā ziņā tagad rakstus Ukrainas sakarā,tur virmo emocijas un attieksme. Mums statistika. Nezinu kāpēc tā. Viss vienalga...nav kam...varas pozīcija ? Kas bija redaktora sleja,talantīgi žurnālisti?? Vienkārši dzīvi cilvēki kam ir ko teikt?

   Nezinu...ja kāds no jumpraviešiem lasīs un ir doma šai jomā ko mainīt-dodiet ziņu,domāsim