Gemstone atskaites koncerts

08.02.2015

 Faktiski varbūt būtu pieticis ar pasākuma bildēm vien,bet ārkārtīgi daudz dažādu notikumu sagāzās uz manas galvas beidzamajā nedāļā,tāpēc riskēšu būt riebīgais un dažas rindas uzrakstīšu.

  Pirmais bija saruna vairāku stundu garumā ar žurnālistu,publicistu un fotogrāfu Ainaru Meieru. Saturs būtu atsevišķas sarunas vērts,bet tā koncentrēti,iespējams tas bija stāsts  par to,kā vēsturiski savulaik veidojās notikumu ķēde,kura ir atvedusi pie šodienas realitates. Tas bija stāsts par dažādu arodu godīgiem darītājiem. Un arī par kangariem ,divkošiem un liekuļiem. Tā tas ir bijis vienmēr-visu izšķir ,kuri no viņiem ņem virsroku un bīda procesus.

 Notikumu turpinājums aizveda mani uz iztādi Ķīpsalas hallē uz gadskārtējo izstādi Balttour 2015. Vieta cita,bet tēma tā pati. Manu aprakstu var lasīt -SPIED ŠEIT .Kur tik paskaties visur viens un tas pats. Maģiskais un nolādētais trijstūris; IDEJA-IZPILDĪTĀJS-NAUDA. 

  Visbaisākais ir gadījums,kad nav idejas. Tad vairs nav risinājumu. Galerejā redzamajam pasākumam ar ideju bija viss kārtība. Man līdz šim Jumpravā ko tādu nebija gadījies redzēt. Pirmkārt jau tāpēc,ka vairums kolektīvu līdz šim darbojās,ja var tā teikt,pamatā ar klasisku repertuāru. Tie ir deju kolektīvi,folkloras kopa ,koris.... Karina Asatjrana pie mums ir ienesusi kaut ko pavisam laikmetīgu ,dinamisku un zināmā mērā pat revolucionāru ierastajā vidē. Zinot kā gāja un ar kādām grūtībām bija jāsaskaras,es vienkārši apbrīnoju viņas uzņēmību. Meitenes ar ,kurām viņa strādā,to laikam jūt un ar lielu degsmi lido līdzi :) Šajā gadījumā arī pati programma bija izveidota pārsteidzoši labi. Sākumā bij tāds kā romantisks neliels ievads pēc kura gāja vaļā reāls vulkāns un ''dedzināšana''. Garlaikoties vienkārši nebija laika vai iespējas. Atlika vienkārši skatīt un baudīt dažādos dejas priekšnesumus ,noformējumu,pat specefektus. Man ļoti patika . 

  Turpinājumā -izpildītājs. Šajā vietā sākas neskaidrības,tāpēc pamēģināšu visu sadalīt pa elementiem. Sākšu ar to,kā nav ilgstoši un ,kas nedarbojas faktiski vispār. Tas ir jautājums,kas skar tieši manu interešu loku un iespējams tādu iemeslu dēļ,arī projekts jumprava,eu tiks iesaldēts. Un proti-mēdiju+notikuma fiksēšanas un publicēšanas jautājums. Tā ir novada popularizēšana un vietējo cilvēku reālas dzīves,sasniegumi un arī smags darbs-laikmeta liecības,mūsu vēsture.

  Nav Lielvārdes novadam komandas,kas to darītu. Un neizskatās,ka tuvākajā laikā,kā budžeta, tā domāšanas modeļa iemeslu dēļ -arī jebkad būs. 

  Man jautrības lēkmi izsauca izsauca lēmums vietējam kultūras namam iegādāt kameru. pat nav svarīgi kādu tieši. Pilns nets ir ar līdzīgu risinājumu produkciju. Par tuvākās apkaimes dažādos portālos publicētajām reportāžām fotogrāfi jau sen vairs pat nesmejas. Kāpēc tā -nevienu vairs neuztrauc. Labi,vienkārši jācer,ka šoreiz gaida pasakains un fantastisks izņēmums,ko es stipri apšaubu,kamēr nesaskatu izpratni,ka šāda veida darbs prasa TIK PAT nopietnu gatavošanos,līdzekļus un zināšanas,kā pati pasākuma veidošana.

 

  Izpildītāji,kolektīvu vadītāji...

  Atmosfēra,kad rakstu šīs rindas ir tāda smagnēja. Vairumam ir zināma situācija novada budžeta iespējās,tikko tika cilāta Jumpravas vidusskolas nākotnes vīzija un vēl citas lietas,tas viss notiek laikā,kad piemēram World Expo 2015 notrieca miljonus.

 Neskatoties ne uz ko,šeit ir ļoti daudz cilvēku,kuri kā amatieri iegulda milzum daudz sava laika,enerģijas un brīva laika,lai sniegtu prieku līdzcilvēkiem un vairotu skaisto pasaulē.

Tie ir emocionāli bagāti ļaudis un neatkarīgi ,iemesls ir šķietams vai reāls,pāridarījumu sekas var būt katastrofālas. Te es runāju par algotu kultūras iestāžu un novada pārvaldes darbinieku attieksmi. Vairāk vai mazāk pamatoti,bet tādi gadījumi ir,man arī ir šāda pieredze.

Tā vai savādāk,tautai atmiņa ir ļoti laba,un bez variantiem;kurš apņēmies -tam jāstrādā,kas solījis tam jāpilda,kurš tapis ievēlēts -tam jākalpo. Pretējā gadījuma momentāni sāk strādāt teiciens par darvas karoti medus mucā.

 

  Noslēgumā varu piebilst,ka neskatoties ne uz ko,šī pasākuma laikā zāle bija pilna,kā sen nebija manīts. Tas vieš optimismu un cerību,ka labais un skaistais agri vai vēlu triumfēs pār ikdienas pelēcību.

 

 

Fragments no šova fināla