Par mēdiju nozīmi pagasta un novada atpazīstamībā un popularizācijā

Citēju ierakstu no www.lielvardietis.lv

PAR NEATKARĪGO ŽURNĀLISTIKU LIELVĀRDES NOVADĀ Prieks, ka Lielvārdes novada domes vadības septembra lēmums lauzt sadarbības līgumus uzreiz ar 3 medijiem, ir izrādījies nekļūdīgs. Atsevišķi žurnālisti jau atgriezušies patiesības “sargsuņu” lomās un daudz kritiskāk vērtē domes darbu (pagaidām gan tikai sociālajos tīklos). Tiesa gan, joprojām vērojama tendence aizstāvēt bijušos maizes tēvus. Cerams, ka ne ar mērķi atkal kopīgi gatavot priekšvēlēšanu kampaņas, lai kopā ar bijušo maizes tēvu atgrieztos pie siles un par kārtējiem 30 sudraba grašiem dziļdomīgi klusētu. Lai nu kā, laužot līgumus ar medijiem, pašvaldība gadā ietaupa 12 000,- EUR, bet iedzīvotāji iegūst objektīvāku un no vietējās varas neatkarīgāku informāciju. Dažu mediju pārstāvju rūgtums par zaudētajiem ienākumiem liks mūsu darbu vērtēt īpaši kritiski, atklātās problēmas palīdzēs ātrāk rast risinājumu, bet ietaupītos līdzekļus varēsim izmantot novada attīstībai. Augļus redzēsim jau nākamgad – tiks uzsākta sporta laukuma projektēšana Avotu masīvā, turpināsies darbs pie Lāčplēša laukuma izveidošanas. Vienlaikus ejam uz arvien lielāku atklātību. Ne vien turpinām un turpināsim domes sēžu videotranslācijas (ko likums neprasa), bet pirmoreiz Lielvārdes novada vēsturē pašvaldības mājas lapā esam publicējuši arī nerediģētus videomateriālus no aizvadītās preses konferences (uz ko aicinājām visus vietējos medijus) un tikšanos ar Lielvārdes iedzīvotājiem. Tajos tiek skarts ne mazums iedzīvotājiem aktuālu problēmu. Ar novembra mēnesi Lielvārdes novada mājas lapā tiks publicēti arī domes sēžu protokoli (uz ko norādīja jautājumā pašvaldībai persona ar vārdu “Guna”). Gan politiķiem, gan mediju pārstāvjiem jāstrādā tikai un vienīgi iedzīvotāju labā. Katram savā vietā godprātīgi un profesionāli darot savu darbu, ieguvēji būs visi! P.S. Vai kāds žurnālists publicējot sociālajos tīklos rakstus par Lielvārdes novadu un pēc līguma laušanas paziņojot, ka viņš ir neatkarīgs žurnālists, pirms tam bija no kāda atkarīgs? Gribētos kādam atgādināt ne tikai par mediju līgumu, bet arī par to, kā kāds žurnālists vasarā varēja nodarbināt, iespējams, savu radinieku par pašvaldības līdzekļiem, liedzot šādu iespēju citiem uzņēmumiem.

  te nedaudz par jumprava.eu



SPIED ŠEIT ,LAI UZZINĀTU,KAS..

Mēnesi pirms svētkiem

Marija Kozule
Latvijas neatkarības 95 gadadiena

Jumprava bildēs

Tipiska aina
Tipiska aina
Pa kripatai ievācu ļoti lielas un detalizētas panorāmas bildes arhīvam
Pa kripatai ievācu ļoti lielas un detalizētas panorāmas bildes arhīvam
<alt ritupite/>
<alt ritupite/>

Lapas uzdevums,mērķi

Aktivitātes pašā Jumpravā un pagastā jau ir atspoguļotas vairākās interneta lapās. Piemēram Lielvārdes novada saitā,Mana Jumprava,ir informācija Ogrenet,Ogresnovads un citos. Kāpēc tika radīts šis?

  Atbildi visvieglāk rast pašiem,elementāri izmēģinot. Pieņemsim jums interesē gadatirgus Jumpravā 2011.gada vasarā. Cilvēks iet pa vienkāršo ceļu,tam ir domāta gūgle. Ievadam un skatamies......Oppā-tak laime ,ka jumpraviešiem ir sava mājaslapa,tad vismaz par rudens gadatirgu var uzzināt,kad īsti bija.Citiem pagastiem būs bēdīgāk. Tagad pamēģinam pameklēt bildes....Oho,vēl jautrāk!!! Neskatoties,ka katrā ģimenē ir digitālā kamera,ja jums interesēs konkrēti attēli,jums būs ļoti grūti sameklēt vajadzīgo. Kaut gan tās ir.Piemēram spied šeit. Nu jā,tirgus nebija nekāds dižais,bet tas tik piemēram. Ir lieli notikumi ar simtiem cilvēku piedalīšanos,kaut kad sabildētiem un sazin kur nogrūstiem tūkstošiem bilžu. Un iedomājaties,kā ko var atrast letiņš,kurs teiksim gadus 10 dzīvo teiksim Austrālijā. Viens no tādiem trakākajiem ir viens amatierteātru konkurss skate Skrīveros. Toreiz vēl (jumpravieši labi atceras)bija dzīvs režisors Nauris Klētnieks. Rekur saite. Ja ir vēlme variet paši pamēģināt atrast informāciju par to notikumu.

 Manuprāt situācija jau sen ir KATASTROFĀLA. Ja teksta informāciju vēl var izrakt,tad foto ziņā jau vesela paaudze aizgājusi nebūtībā.Lai kaut ko glābtu,vismaz censtos,tika strādāts un šovasar tika nodibināta biedrība "Atceries Latviju",kuras darbība novadā virspusēji gan jau ir manīta un kuras darbības ietvaros radās šī papildus bilžu lapa Jumpravai.Pagaidām strādājam pašu līdzekļie,jo līdz izpratnei par vēstures saglabāšanas nozīmīgumu,varas gaiteņos ir pašvaki. Īstenais darba apjoms no malas nav redzams. Ir jātiek līdz notikuma vietai,jāsabildē,tad jāapstrādā faili,jāievada informācija un galu galā vēl jāadministrē vietne,kur tie atrodas. Neko darīt,sanācis tā ,ka mums tiešam liekas svarīgi un vajadzīgi.Tuvojas gada nogale,tāpēc palūdzu projekta vadītāju un idejisko vilcēju Rihardu Puriņu atskatīties uz paveikto:

 

Projekts „Atceries Latviju” pirmais gads.

 

 

Šobrīd varam  atskatīties uz projekta „Atceries Latviju” pirmo darbības gadu , pirmajiem 12 aktivitāšu mēnešiem.  Pati laikmeta liecību fiksācijas ideja bijušā Ogres rajona teritorijā  senāku vēsturi. 2009 gads kad dalību savā projektā piedāvāja  Ogres foto kluba kolēģi  Aivars Luriņš un Rolands Kozulis , Rolandam radusies ideja par „Krīzes dzinējiem” Aivars meklēja atbalstu no kāda kam pieredze foto projektos, par cik ne viens ne otram nebija pieredzes profesionālā fotogrāfijā viņi griezās pie manis , es savukārt zinot vizuālo projektu principus sarunāju projektam menedžeri žurnālisti Kristīni Zaķi kura arī aktīvi iesaistījās un  pēc savas pieredzes žurnālistes darbā Ogres mēdijos deva daudzu vietējo tēmu idejas.  Toreiz četratā neticami īsā laikā 3 mēnešos uzveidojām „Meklējot krīzi” , izdevās vareni. Taču pēc „Krīzes” finiša kolēģu interese par šīm lietām noplaka, savukārt man gribējās turpināt. Apmēram gadu pētīju tēmas aktualitāti  nepieciešamos ieguldījumus , pavadīju pie koncepcijas izstrādēs meklēju finansējuma modeli tad ķeros pie finansu projekta rakstīšanas. Būtiska bija dalībnieku atlase , gāja grūti. No iepriekšējā projekta bij atlicis viens pārbaudīts kolēģis Rolands Kozulis  ar kuru teicami saskanēja darba stils domāšanas virzieni , piesaistot viņu un ģimenes locekļus nolēmu sākt jauno projektu „Atceries Latviju” , nākamam posmam papildus paredzēta  vēl viena kolēģe žurnāliste Gunta Šmidre.   Projekta būtība Reģionos  „ Aizmirsto cilvēku” sadzīves norišu dzīves vides izmaiņu dokumentēšana vēstures fiksācija. Šobrīd „Atceries Latviju” apritējis tik pirmais gads taču esam paguvuši paveikt visai daudz , gan piefiksēt jau gana ievērojamas sociālas ekonomiskās pārmaiņas reģionu cilvēku dzīvē. Iepazinuši gan varas totālu vienaldzību pat naidīgumu pret savu iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām , saskārušies ar it kā atbildīgu cilvēku nekompetenci bailīgumu ,  sastapuši arī daudz ļoti atsaucīgu nesavtīgu cilvēku bez kuru atbalsta mūsu projekts nevarētu notikt.  Šobrīd esam iegājuši ritmā ,  taisām vidēji 1-2 ekspedīcijas mēnesī uz kādu no mūsu interešu lokā esošu personu pasākumiem vai dzīves vietām , kā arī regulāri ikdienā fiksējam vietējas dzīves aktualitātes saistībā ar mūsu „Kontingenta” dzīves pārmaiņām.  Varētu izdalīt 3 lielās tēmu grupas „Lauku skolas” „Kultūras norises” , „Vides pārmaiņas” . Pirmajā grupā fiksējām skumjo tēmu mazo lauku skolu likvidāciju , mums tādi stāsti piefiksēti jau divi par Rembates un Tomes skolu dzīvi pēdējā gadā pirms slēgšanas un slēgšanas fakts ar pēdējiem izlaidumiem vai pēdējo absolventu salidojumu . Tāpat arī citas mazās skolas piemēram Jumpravas palīgskola šeit gan projekts vēl darba stadijā , fiksējam arī  bijušo kolhoznieku mazo miestu iedzīvotāju dzīvi saietus  „Pēc kolhozu nāves” , kā arī fiksējam  pensionāru un veco kultūras darbinieku dzīves aktualitātēs. Tiek fiksētas arī izmaiņas vietējā vidē , kas sabrucis izdemolēts kas rekonstruēts vai no jauna uzcelts. Parasti strādājam divatā ar Rolandu un šoferītis palīg , atkarībā no pasākuma vēriena attāluma, kā arī mūsu vajadzībām. Perspektīvā paredzēts trešais projekta dalībnieks, kas paredzēta Gunta Šmidre , taču viņas iesaistei šobrīd nav pieejamā finansējuma . Projektu finansējam paši, kā arī atbalstītāji no radu un ģimenes vidus , ir arī viens ārvalstu tehniskais atbalstītājs. Varas attieksmi vislabāk raksturo kāda novada galvas teksts „Ja nevajag  man , tad nevajag nevienam” , VĪŅU NAV , nav taču vēlēšanas. Projekta publicitāti nodrošina vairāki speciāli tam veidoti WEB projekti , mans un Rolanda individuālie bilžu blogi Ogresbalss.lv un Latvianstories.com  kā arī kopējais bilžu webs uzreiz divām adresēm „Dzimtenesbalss.lv / Atcerieslatviju.lv”.   Kāpēc divas adreses , dažiem ārpus Latvijas atbalstītājiem   Dzimtenesbalss.lv raisīja pavisam konkrētas „Krievlaiku” asociācijas , viņiem otra adrese , abas uz vienu WEBu. Tas ar pagaidām viss atskatoties uz pirmo projekta „Atceries Latviju”  darba gadu.

Visus materiālus arhivējam daļu ievietojam interneta vidē. Kā arī nododam muzejā un arhīvā , arī tiem kuri mūs atbalsta.  Galvenais ierobežojošais faktors, protams ierobežotās finanses , izejot no tām varam vai nevaram kaut ko piefiksēt saglabāt vai aizbraukt un uzbildēt.

Kopš 2012 vasaras esam laikmeta liecību saglabāšanai dibināta biedrība.

Visi, kuriem šī tēma šķiet aktuāla var ziedot savu artavu projekta atbalstam .

 

Biedrība „Atceries Latviju”

Reģ. Nr. 40008196383

Jur. Adrese : Ķegums LV-5020 Skolas iela 11-5

Swedbank Konts LV54HABA0551033607411

www.dzimtenesbalss.lv

www.atcerieslatviju.lv    

 

Par Jumpravu wikipedia

Jumpravas apkaime apdzīvota jau sen, par ko liecina Lielrutuļu senkapi.1259. gadā, kad Rīgas arhibīskaps dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes šajā apkaimē. Senvācu dialektā vārds nozīmē "jaunava" un no šī vārda cēlies vēlākais muižas nosaukums,kas latviski saukta par Jumpravu.

  Zemes Daugavas labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā - par Mazjumpravu. Līdz mūsu dienām ir saglabājies 1,5 m augstais un gandrīz 3 m garais Vangusalu Dīnamarkas akmens, kurā iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa Zizlis un krusts. Mūsu dienās akmens iezīmē Lielvārdes lauku teritorijas, Lēdmanes un Jumpravas pagasta robežpunktu. Pati Jumpravas muiža (tagadējā Lieljumprava jeb Dzelmes) sākusi veidoties pirms 400 gadiem, kad 1760. gadā Krievijas ķeizariene uzdāvināja daļu savu īpašumu grāfam Černišovam. Vēlāk muižas īpašumi piederējuši daudziem īpašniekiem, bet pēc 1905. gada revolūcijas - baronam fon Tītenhofam.

Ir zināms, ka jau 13. gs. vidū Lieljumpravā bijusi baznīca, kas nopostīta Livonijas kara laikā un ajaunota 1675. gadā. 1830. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta 1. pasaules kara laikā. Baznīca tika atjaunota 30. gados, bet padomju laikā tā daļēji tika izpostīta un pārvesta par noliktavu. Baznīcā bijusi J. Bīnes gleznota altārglezna. Jumpravā kalpojuši tie paši mācītāji, kas Lielvārdē, jo abas draudzes tika apvienotas. Galvenā bijusi Lielvārdes baznīca ("mātes baznīca"), bet Jumpravas baznīca tikusi minēta kā "meitas baznīca".

Mācītāji tāpat kā pirmie skolotāji bijuši vācu izcelsmes. Viens no ievērojamākajiem bijis mācītājs Šēnbergs. Viņš draudzē veicis plašu sabiedrisko darbību, nodibinot pagasta tālākajos nostūros t.s. mājskolas, arī Mazjumpravā, Daugavas kreisajā krastā Tīrumnieku mājās. Vēl spilgta personība pagasta dzīvē ir bijis mācītājs Jānis Neilands (kalpojis no 1867. gada līdz 1871. gadam), vairāku pazīstamu dziesmu autors, baznīcas dziesmu grāmatas tulkotājs, draudzes aprakstu radītājs. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī Lieljumpravā minētas divas skolas - vecā Daugavas skola, kas nopostīta 1. pasaules karā, un jaunā Nikolaja skola, kuru 1934. gadā pārdēvēja par Valdemāra skolu.

Pagasta teritorijā ir bijuši daudzi krogi, piemēram, Lankmaņkrogs, Majorkrogs, Lobes krogs, kā arī Sudmalkrogs Daugavas kreisajā krastā. Netālu no Lieljumpravas atradās Fridrihštate jeb Jaunjelgava; tā bija tirgotāju un plostnieku apmešanās vieta. Poļu, krievu, ebreju u.c. tautību ieceļotāji nonāca arī līdz Lieljumpravai, kur atrada darbu, reizēm apmetoties te arī uz dzīvi. Tāpēc Lieljumpravas apkaimē jau izsenis iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir bijis daudzveidīgāks nekā no tranzītceļiem attālākos pagastos. 2. pasaules kara laikā apkārtnes mežos notikušas sadursmes starp vāciešiem un Vitolda Jauntirāna partizānu grupu.

1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 110 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Jumpravas ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1954. gadā - Dzelmes ciemu. 1977. gadā daļu Jumpravas ciema pievienoja Lielvārdes lauku teritorijai. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Lielvārdes novadā.

 

Jumpravas vidusskola;jūnijs
Jumpravas vidusskola;jūnijs