Ceļš,sākums, mēģinājums.

25.05.2013


   Šeit bildes ielikšu tikai ilustrācijai slaidšova veidā,tikai lai ilustrētu domu.Runa būs par šāda veida pasākumu aizkulisēm. Es mēģinu rast atbildi uz jautājumu, cik un ko maksā šādi milzu mēroga pasākumi to dalībniekiem.

   Ikdienā fotogrāfējot,es gandrīz pilnībā esmu bildēšanas procesā,un prāts aizņemts pamatā tikai ar domām par gaismu,kompozīciju,tehniskiem parametriem un sižeta līnijas vilkšanu līdz loģiskam finālam.

   Krāslavā situācija bija nedaudz citādāka. Tas bija tāpēc,ka viens no dalībniekiem bija mana meitiņa Marija un bija jānobauda arī visas tēta raizes.

   Protams bija viss,kas saistīts darbā ar bērniem. Laikam arī tāpēc,ka savulaik biju uzsācis studēt pedagoģiju(bioloģija-ķīmija),vienmēr esmu izjutis cieņu pret skolotājiem,kuru mīl un PROT šo darbu paveikt tā,lai saniegtu savus mērķus un ļautu bērnam saglabāt pašcieņu. Šajā gadījumā Evitai Taburei tas labi padodas. Un kā smējos,šādā pasākumā noder viss,no šujmašīnas līdz mediķu ekipāžai. 

  To,ka bērniem jau tā ir zināms stress (sveša vide,nedrošība,daudzi bez vecākiem u.c) zināmā mērā pastiprināja dažas organizatoriskas likstas.Visvairāk laikam lietus izraisītās. Nespēja administrācija izpildīt solīto,proti -lietus laikā koncerts telpās. Un tā kā ''Rītupīte'' ir perfekcionisti un neiedomāsies pastaliņu vietā vilkt sporta kedas,tad pastaliņas un zeķes izskatījās bēdīgi jau pirms gājiena. Pēc pusdienām tika mēģināts kaut ko glābt un žāvēt. Ko varēja ,palīdzēja arī autobusa vadītājs. Centās nogādāt visur pēc iespējas tuvāk īpaši nejemot vērā pavadoņa un pašvaldības policijas izbrīnītos ģīmjus.

  Nezinu,kā bija pasākumu organizētājiem ar finansējumu,bet koncerta laikā uz biotualeti meitenēm bija jāstāv garu garā rinda. Daudziem nācas jozt turpat mežā. 

  Nakšņošanas vieta bija vidusskola''Varavīksne'',baroja šķiet labi,varēja varbūt siltu ūdeni krānā vēl tik vēlēties. Kas vēl?

  Nu,jā-par cik jumpravieši bija izmirkuši un nošmulējušies jau etapā līdz kulminacijai-savai dejai,tad līdz beigām nemaz nepalika. Man nav liela pieredze dalībā šādos festos,un pieļauju,ka man iebildīs,bet domāju,ka viss pasākums bija diezgan smags un nervozs darbs,bez īpaša gandarījuma un īstas svētku sajūtas finālā. Domāju,ka odisejas organizatore Evita to virtuvi zinādama,bija parūpējusies par nākamās dienas programmu,kas visas likstas faktiski pilnībā nokompensēja.

Uzmanības centrā :)